Hortenziju audzēšana.
Hortenzijas savu uzvaras gājienu sāka nepilnus 10 gadus atpakaļ un tagad zināmo šķirņu skaits jau ir tuvu simtam.
Izšķir 4+1 veidu hortenzijas
Nokarenās hortenzijas Hydrangea paniculata – Latvijā ziemo labi – ziedi veidojas uz tekošā gada dzinumiem
Kokveida hortenzijas - Hydrangea arborescens – Latvijā ziemo labi - ziedi veidojas uz tekošā gada dzinumiem
Platlapu hortenzijas - Hydrangea macrophylla – Ziemo atsevišķas šķirnes – ziedi veidojas uz iepriekšējo gadu dzinumiem
Ozollapu (zāģlapu vai robainās) hortenzijas - Hydrangea serrate - Ziemo atsevišķas šķirnes - ziedi veidojas uz iepriekšējo gadu dzinumiem
Vīteņhortenzijas. Hydrangea anomala. Latvijā ziemo labi.
Pēc savas botāniskās taksācijas nav īsti hortenzijas, bet tuvas radinieces gan. Lapas un ziedi ir tik līdzīgas, ka tautā šis nosaukums ir iegājies.
Stādīšanas vieta – saule-pusēna. Tas nozīmē, ka vismaz pusi dienas ir nepieciešams lai saulīte spīdētu virsū. Izņēmums ir vīteņhortenzijas, kas labāk jūtas pusēnā – ēnā. Stādīšānas bedres izmērs 50x50. Liela auguma hortenzijām vēlama lielāka bedre, bet te nu cik kuram spēks ir pieejams
Svarīgs nosacījums ir augsnes pH – optimālais 5,6-5,8. Tātad nedaudz skāba. Panāk divos variantos.
- Uzjaucot dārza augsni ar skābo kūdru.
- Stādīšanas bedrē ieber kūdru ar atbilstošu pH.
Kūdra ar zemi ir labāk, jo tīro kūdru sals izcilā. Esmu redzējis abus variantus un abi ir strādājoši. Lai kūdra nejauktos ar apkārtējo zemi, tad tranšejā vēl ieklāj plēvi vai melno agrotekstilu. Plēve ir lētāk tikai obligāti jāatcerās caurumus apakšā sataisīt, lai ūdenim ir kur notecēt. Agrotekstilam ir tā priekšrocība, ka saknīte var izspraukties cauri. Līdz ar to krūmam ir lielāka platība pieejama.
Ja ziedi joprojām ir neizteiksmīgi un nav spilgtas krāsas, tad mēriet pH un visticamākais to nāksies pielabot ar citronskābi vai slāpekļskābi (populārākais veids rūpnieciskajā ražošanā – pieejams ar dažādiem nosukumiem kā augsnes skābinātājs. Dobelniekiem Vito sērijā arī tads ir pieejams 10l kaniņā). Mēs paši tādas lietas neesam izmantojuši, bet uz apdobes laiku palaikam skābo kūdru uzberam un hortenzijas ir apmierinātas. Vēl rūpnieciskajā ražošanā izmanto alumīnija sulfātu, bet to arī neesam lietojuši, tapēc rekomendācijas nevaram iedot. Manuprāt ar kūdru un mēslojumu, kas pie regulāras lietošanas arī paskābina zemi vajadzētu pietikties. Bet nu skatieties uz ziediem un lapām un hortenzija jums pati pateiks priekšā kas viņai ir vajadzīgs. Ja ziedu maz, tio izmērs netbilst solītajam un lapas ir gaišas, tad lasiet šo rindkopu no sākuma.
Mēslošana.
Mēs saviem hortenziju stādiem pie pārpodošanas vienmēr liekam klāt ilgstošas iedarbības minerālmēslus. Ja maciņš atļauj tad pirmajā stādīšanas gadā arī jums tādu iesakām. Uz bedri 50x50 ar 750 g pilnībā pietiekas. Precīzāks un lētāks variants būs ūdenī šķīstošie minerālmēsli. Pavasarī laista ar lielāku slāpekļa saturu, rudenī ar lielāku kālija saturu. Deva 20 grami uz 10 litrīgu spaini Tādu devu var likt klāt pie katras laistīšanas reizes.
Kopšana - Apgriešana.
Apgriež agri pavasarī – tas attiecās uz skarainajām un kokveida, kas zied uz tekošā gada dzinumiem. Apgriež atstājot 2-3 pumpurus no zemes. Izgriež apsalušos, smalkos un aizlauztos zarus. Pārējām hortenzijām apgriež tikai bojātos, aizlauztos un smalkos zarus. Vīteņhortenziju var vispār neiztikt.
Neziemojošās hortenzijas (tieši šīm ir tie zilie toņi pieejami) bieži vien stāda podos un rudenī nes iekšā uz uzglabāšanu. Vēlams lai temperatūra +5 grādus neapārsniegtu, citādi hortenzijas atkal sāks augt, bet dēļ gaismas trūkuma izstīdzēs. Un te vietā ir stāsts par to kā veidojas ziemcietīgās platlapu hortenzijas. Pirmos četrus gadus nesāju šurpu turpu trīs 25 kg podus. Glabājām ziemas dārzā un tur cīņa ar baltblusiņām bija neizbēgama. Tad mums tas apnikās un iestādījām ceļmalā uz izdzīvošanu. Pirmos divus gadus apsala, tad pierada un šobrīs mums ir trīs krūmi kas ziemo Latvijas apstākļos. Sakāmāvārds – “Viss kas mūs nenogalina padara mūs tikai stiprākus” šeit ir īsti vietā.
Skatieties, vērojiet un lai labi aug.
