Tūbainais ķirsis (Cerasus tomentosa syn. Prunus tomentosa) ir
samērā tuvs plūmju, persiku, aprikožu un mandeļu radinieks.
Vasarzaļie krūmi ir vidēji augsti (sasniedz 1–1,5 m), veido noapaļotu
krūmu ar biezu, līdz 1,5 m platu zarojumu. Lapas ir pelēkzaļas.
Krūmi uzzied smalkiem, gaiši sārtiem ziediņiem un ir ļoti
dekoratīvi. Tas notiek pirms salapošanas (maija vidū) reizē ar citiem
ķiršiem. Necieš ziemas ar biežiem atkušņiem, jo tas bojā
ziedpumpurus.
Ražo gandrīz katru gadu, ja vien pavasarī nav bijušas spēcīgas
salnas un ķirši nav cietuši. Blakus jāstāda divi - trīs krūmi, jo tad
iegūstamas lielākas ražas. No pieauguša krūma var novākt 3 – 4 kg augļu.
Koši sarkanie, apaļie auglīši ienākas jūlijā, ir mazāki nekā skābajiem
ķiršiem, bet ir sulīgi, saldskābi, garšīgi, ar plānu miziņu. Sēklaudži
sāk ražot 3. – 4. gadā pēc sējas. Krūmus dārzā stāda apmēram 2 m
attālumā citu no cita, dzīvžogā – 1 m attālumā. Īpaši veidot nav
vajadzīgs, izgriež tikai nokaltušos, bojātos zarus un tos, kas pārāk
sabiezina krūmu.
Audzēšanai piemērotas saulainas vietas un auglīgas, caurlaidīgas
augsnes ar paaugstinātu kaļķa saturu. Pacieš sausumu. Neder pārāk
mitras vietas, kā arī smagas māla augsnes. Jāsargā no ķiršu mēra –
pavasarī jaunie dzinumi galotnē nobrūnē, vēlāk nokalst viss zars.
Lai ierobežotu slimības izplatību, laikus jāizgriež un jālikvidē slimie
dzinumi.
Raksts tapis pēc la.lv materiāliem
samērā tuvs plūmju, persiku, aprikožu un mandeļu radinieks.
Vasarzaļie krūmi ir vidēji augsti (sasniedz 1–1,5 m), veido noapaļotu
krūmu ar biezu, līdz 1,5 m platu zarojumu. Lapas ir pelēkzaļas.
Krūmi uzzied smalkiem, gaiši sārtiem ziediņiem un ir ļoti
dekoratīvi. Tas notiek pirms salapošanas (maija vidū) reizē ar citiem
ķiršiem. Necieš ziemas ar biežiem atkušņiem, jo tas bojā
ziedpumpurus.
Ražo gandrīz katru gadu, ja vien pavasarī nav bijušas spēcīgas
salnas un ķirši nav cietuši. Blakus jāstāda divi - trīs krūmi, jo tad
iegūstamas lielākas ražas. No pieauguša krūma var novākt 3 – 4 kg augļu.
Koši sarkanie, apaļie auglīši ienākas jūlijā, ir mazāki nekā skābajiem
ķiršiem, bet ir sulīgi, saldskābi, garšīgi, ar plānu miziņu. Sēklaudži
sāk ražot 3. – 4. gadā pēc sējas. Krūmus dārzā stāda apmēram 2 m
attālumā citu no cita, dzīvžogā – 1 m attālumā. Īpaši veidot nav
vajadzīgs, izgriež tikai nokaltušos, bojātos zarus un tos, kas pārāk
sabiezina krūmu.
Audzēšanai piemērotas saulainas vietas un auglīgas, caurlaidīgas
augsnes ar paaugstinātu kaļķa saturu. Pacieš sausumu. Neder pārāk
mitras vietas, kā arī smagas māla augsnes. Jāsargā no ķiršu mēra –
pavasarī jaunie dzinumi galotnē nobrūnē, vēlāk nokalst viss zars.
Lai ierobežotu slimības izplatību, laikus jāizgriež un jālikvidē slimie
dzinumi.
Raksts tapis pēc la.lv materiāliem
