Stādīšanas dziļums. - Kā visām sīpolpuķēm – trīs sīpolu dziļumā. Tātad, ja sīpols ir 4-5 cm liels (lielākajai daļai kvalitatīvo sīpolu tas ir standarta izmērs), tad stādam 12-15 cm dziļumā.
Vietas un augsnes izvēle. - Vieta vēlams atklāta un saulaina. Augsne kāda nu kuram ir – galvenais nosacījums, lai tā būtu irdena un “dzīva”. Tātad, ja ir sliekas, tad viss kārtībā. Atkarībā no augsnes, atšķirība būs laistīšanā un ziemošanā.
Laistīšana. - Vieglā augsnē jālaista biežāk, smagā - retāk. Lilijas labi pārcieš sausuma periodus. Pēdējais brīdis laistīšanā (jau nokavēts, bet ne nāvējošs) ir tad, kad lapas nolaižas. Pēdējo gadus - 2023. un 2024. gada vasarās mēs dobēs augušās lilijas nelaistījām nemaz un tas bija gan melnzemē, gan mālā. Nokrišņu apjoms bija simbolisks, Dobeles reģionam stipri par maz – it īpaši 2023. gadā, kad no 1 ha daudzi zemnieki parasto 10-15 ruļļu vietā dabūja tikai 1-3 siena ruļļus.
Laistīšanas pamatprincips ir laistīt pa zemi (uz lapām nē) – tā lai aiziet līdz sīpolam. Tātad, ja laista, tad reti, bet pamatīgi.
Ziemošana - lielākā daļa lilijas ir patiešām ļoti ziemcietīgas.
Āzijas, martagonlilijas un LA grupu lilijas neviens nesedz.
Austrumu lilijas un to hibrīdi ļoti atkarīgs no šķirnes. Lielākā daļa ziemo labi, bet, ja gribat 100% garantiju, tad rudenī dobi nomulčējiet – kaut vai ar sausu kūdru 10-12 cm biezumā. Jaunie dzinumi var apsalt pavasara salnās, bet tā, ka tās pilnībā iznīktu, pagaidām nav pieredzēts.
Stādīšanas attālums – 15 - 20 - 30 cm attālumā – atkarīgs no pieejamās vietas un pašas lilijas lieluma. Jo lielāka lilija un jo retāk domājam pārstādīt, jo tālāk vienu no otras. Vislabāk izskatās, ja stāda pa vairākām kopā. Ja stāda podā (ir pieejamas arī neliela auguma šķirnes), tad rēķiniet vismaz 2 litrus augsnes uz vienu sīpolu, var mazāk, bet tad augsne jāatjauno katru gadu vai arī cītīgi jāmēslo.
Mēslošana - Tā kā audzēšanas vietas mēs mainām katru otru / trešo gadu un esam mulčas piekritēji, tad, atklāti sakot, neko papildus nemēslojam. Mulčā liek visu, kas pa rokai – zāli, lapas, šķeldu. Sliekām ļoti patīk un 3-5 gadu laikā augsne no smagā māla pārvēršas par ļoti labu substrātu.
Kaitēkļi un slimības.
Liliju lapu puve – lapas pārklājas ar pelēkiem plankumiem, ar laiku paliek brūnas, nomelnē un nokrīt. Skats vizuāli ļoti nepievilcīgs. Pārbaudīts risinājums – preperāts “Revus”. Var nopirkt bez speciālām atļaujām jebkurā vairāk vai mazāk nopietnā dārzkopības veikalā. Mums pietika ar vienu miglošanas reizi, drošības pēc varot veikt divas miglošanas reizes. Devas un lietošanu lasiet instrukcijā, pudelīte ap 5 eur – der arī gruķiem, tomātiem un kartupeļiem. Pa sezonu mazdārziņā izlietot nav iespējams, pērciet kopā ar kaimiņiem. Pats sīpols no šis slimības necieš un nākošajā gadā zied tā it kā nekas nebūtu bijis, bet nu… ne jau tāpēc mēs audzējam ziedus.
Melnkāju liljgrauzis – sarkanīgi oranža vabolīte, kas pati skādi nenodara, bet viņai ir kāpuri, kas sezonā var savairoties vairākas reizes. Tie ir īsti rīmas. Te ir tikai viens variants – vērot un lasīt nost. Ja to dara regulāri, tad ir ok. Reize nedēļā būs par retu. Lielās platībās izmanto insekticīdus, bet tie parastiem cilvēkiem nav pieejami un atklāti sakot pareizi arī ir - insekticīds nogalinās ne tikai vaboli, bet arī pārējos kukaiņos.
Speciālajā literatūrā kaitēkļu un slimību saraksts ir stipri lielāks. Ja ir vēlme smalkāk izpētīt, tad interneta meklētājā ierakstiet “liliju slimības un kaitēkļi” un uz stundu lasāmmviela jums ir nodrošināta.
Populārākie saīsinājumi liliju grupām
A – āzijas lilijas – vislielākā šķirņu un krāsu daudzveidība - skaistas, nesmaržo
T – trompetlilijas – izsmalcināta, trompetei līdzīgu ziedu forma - smaržo
O – austrumu lilijas – daudz, dažādas, skaistas - smaržo
OT – austrumu / trompetliliju krustojums (hibrīds), liela auguma - smaržo
Interesanti fakti par lilijām
Lilijas ir vieni no senākajiem zināmajiem kultivētajiem augiem. Āzijā 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras liliju sīpoli tika kultivēti izmantošanai ārstnieciskās ziedēs. Grieķi un romieši to audzēja dekoratīviem un medicīniskiem nolūkiem. Viduslaikos lilija bija saistīta ar Jaunavu Mariju kā tīrības simbolu, tās bieži ir iekļautas viņas gleznās. Austrumāzijā dažādas liliju sugas jau no seniem laikiem tika audzētas gan pārtikai, gan kā dekoratīvie augi. Pirmais lilijas attēls ir fiksēts Krētā ap 1580. gadu pirms mūsu ēras.
Lilijas dažādās kultūrās
1. Senajā Ēģiptē lilija, līdzīgi kā lotosa zieds, simbolizēja auglību.
2. Grieķiem lilijas zieds, ir radies no Zeva sievas Hēras mātes piena, (barojot savu mazuli dažas piena piles viņai nokrita uz zemes un to vietā izauga sniegbaltas lilijas).
3. Persijas karaļa Dārija kaujas karogā bija vairākas lilijas, kas simbolizēja tīrību, drosmi un varonību.
4. Romiešiem skaistuma dieviete Venēra bija tik greizsirdīga par lilijas balto tīrību, ka lika auglenīcai un ziedputekšņiem izaugt no zieda centra.
Lilijai bija liela loma daudzās Romas impērijas ceremonijās. Piemēram, tā bija viena no galvenajiem ziediem Floras – auglības dievietei veltītajos svētkos. Šajos svētkos sievietes sacentās romiešu cīņā un skriešanā. Uzvarētājas tika apbērtas ar liliju ziediem – tas bija viens no augstākajiem atzinumiem, ko varēja saņemt brīva romiešu sieviete.
5. Nosaukums lilija cēlies no latīņu vārda “lilium” un apzīmē tieši šāda veida ziedus.
6. Kristiešiem - lilijas simbolizē tīrību, nevainību un atdzimšanu: reliģiskajā ikonogrāfijā tie attēlo Jaunavu Mariju, kā arī bieži ir redzami gleznās Kristus augšāmcelšanās brīdī.
7. 5. gadsimtā Franku valsts dibinātājs karalis Hlodvigs I, aizstāvot savas jaunās valsts intereses, izcīnīja lielisku uzvaru pār ģermāņu ciltīm Li upes krastos, kur milzīgos daudzumos auga baltie liliju ziedi. Uzvarējuši ienaidnieku, franči atgriezās mājās, izrotājot savas bruņas un karogus ar šī cēlā zieda krāsām. Kopš tā laika Francijas burbonu karaļu karogos ir trīs baltas lilijas.
8. Tad kāpēc ir tā sanācis, ka frančiem - viduslaikos lilija bija kauna zīme, ko iededzināja noziedzniekiem un grēkā kritušām sievietēm uz pleca? Internetā ir dažādas versijas – skaistas un ne tik skaistas, bet es atļāvos izvirzīt savējo – ja jau lilija simbolizē tīrību un šķīstību, un tanī laikā inkvizīcija strādāja uz pilnu klapi, tad kādam vienkārši ir ienācis galvā, ka tas varētu palīdzēt attīrīties no grēkiem. Loģiski? Loģiski! Kopumā protams ka stulbi, bet ne tas vien cilvēces vēsturē ir redzēts un dzirdēts.
9. Viduslaiku Vācijā lilija tika uzskatīta par pēcnāves ziedu. Saskaņā ar leģendu lilija ir grēku izpirkšanas simbols. Tika uzskatīts, ka, ja uz kapa uzdīgst lilija, zem tās apraktais ir nevainīgs notiesātais.
10. Savukārt šis vēstījums man patika visvairāk. :)
Vācu leģenda vēsta par ticējumu, ka pie katra lilijas zieda dzīvo elfs, kurš kopā ar to piedzimst un kopā ar to arī nomirst. Dienas laikā elfi guļ puķudobē (pēc cita ticējuma pašā ziedā), savukārt, naktī viņi sāk šūpot garo kātu ar ziedu. Šūpojoties, lilija sāk zvanīt, tādējādi, palīdzot elfiem veikt maģisku lūgšanu. Pēc šī procesa elfi atgriežas savās mājās un cieši aizmieg līdz nākamajai brīnišķīgajai naktij.
