Kā audzēt

Mežvīteņu audzēšana

Clematis Viticella – Lielziedu klematisi (latviski - mežvīteņi) ir visplašāk pārstāvētā grupa no visas kopējās mežvīteņu ģimenes. Tie ir populāri pateicoties savam dekoratīvajam izskatam un ziediem. Atsevišķām šķirnēm tie var saniegt pat 20 cm diametrā lielumu. Clematis Viticella dalās divās lielās grupās, kas atšķirās pēc ziedēšanas periodiem un apgriešanas metodes.

Pirmā grupa zied maijā vai jūnijā uz pagājušā gada dzinumiem. Šiem mežvīteņiem parasti ir lieli un efektīvi ziedi. Apgriešana nepieciešama vāja – atkarībā no auga lieluma 1 - 1,5 metru augstumā. Jo lielāks augs, jo augstāk apgriež. Protams, ka izgriež nokaltušos dzinumus un tos, kuri mēģina aizbēgt uz sāniem (tas, lai pats augs izskatītos kompaktāks). Ja izmanto augsnes nosegšanai, tad šāda sānu dzinumu apgriešana nav nepieciešama. Mūsu kolekcijā tās ir šķirnes:

Clematis Maria Skłodowska Curie 
Clematis Shin-shigyoku
Clematis Viva Polonia 
Clematis Generał Sikorski 
Clematis Multi Blue
Clematis Piilu
Clematis Stefan Franczak
Clematis Warszawska Nike

Svarīgi zināt! Mežvīteņi ar pildītiem ziediem, kas ļoti patīk pircējiem, parasti zied uz otrā gada dzinumiem, bet uz pirmā gada dzinumiem tai pašai šķirnei ziedi ir vienkārši.

Otrā grupa sāk ziedēt jūnija beigās/jūlijā un zied uz tekošā gada jaunajiem dzinumiem. Var ziedēt līdz rudenim. Šis grupas mežvīteņiem ir nepieciešama stipra apgriešana. Atstāj 2-3 pumpurus virs zemes.

Otrās grupas mežvīteņi ir labi piemēroti iesācējiem. Augi spēcīgi, nav prasīgi kopšanas ziņā un labi piemēroti teritoriju apzaļumošanai. It sevišķi tie, kurus jāapgriež gandrīz līdz zemei un nav jāiespringst uz ilgu domāšanu, ko un kā darīt. Apgriežam, drošības pēc vēl nomulčējam un viss kārtībā. Mūsu kolekcijā tās ir šķirnes:

Clematis Błękitny Anioł
Clematis Comtesse de Bouchaud
Clematis Floral Dance 
Clematis Jackmanii
Clematis Krakowiak PBR
Clematis Mazury
Clematis Taiga PBR
Clematis Westerplatte
Stādīšana – Mežvīteņus stāda saulainā vai daļēji noēnotā vietā. Nedaudz dziļāk nekā tas ir dzīvojis podā – aptuveni 5 cm dziļāk. Atsaucīgs gan pret organisko, gan minerālmēslojumu. Vēlamais bedres izmērs 50x50x50. Nedrīkst stādīt applūstošā vietā, vai vietā, kur ūdens stāv. Vēlamais pH 6,5. Jāeksperimentē. Literatūrā raksta ka pie pH 6 - 7 arī labi jūtas. 

Visiem mežvīteņiem ir nepieciešams balsts pa kuru kāpt uz augšu. Tā kā mežvīteņu zari ir diezgan smalki, tad piemērotāki ir balsti, kuriem drāts vai auklas izmērs nepārsniedz 5 mm – ideāli ir 2-3 mm. Protams, ka parastais sieta žogs ar PVC pārklājumu būs viens no labākajiem risinājumiem. Gan balstu iedod, gan sētu izdaiļo. Par pliku drāti nav sajūsmā neviens no augiem. Vasarā uzkarst, ziemā ātri atdziest. Tad jau labāk makšķernieku aukla vai zvejnieku tīkls. Ja stāda pie mājas, tad pievērsiet uzmanību tam, lai no jumta ūdens pa tiešo negāžas virsū. Tādai attieksmei mežvītenis nebūs gatavs. Pie mājas sienas mežvītenis gan sāks ātrāk ziedēt, gan ātrāk arī noziedēs. Tas nav ne labi, ne slikti. Vienkārši ņemiet to vērā.

Gandrīz visi viticella grupas mežvīteņi ar atsevišķiem izņēmumiem ir piemēroti audzēšanai konteineros vai podos. Tiem, kuri ir piemēroti augsnes nosegšanai vai tiem, kuri ir piemēroti audzēšanai pilsētās ir atsevišķa piezīme. Visiem aprakstiem nedaudz klāt ir jāpieliek arī personīgā domāšana. Apzīmējums – piemērots pilsētvidei nozīmē to, ka augs ir daudz iecietīgāks pret gaisa piesārņojumu, putekļiem un noēnojumu. Ja jums ir privātmāja pilsētā un varat atrast kādu saulaināku vietu, tad, protams, ka var audzēt visus šos mežvīteņus. Tieši tas pats attiecās uz apgriešanu. Norādītais termiņš ir ieteicamais. Kamēr mežvītenis vēl guļ. Mēs taču visi labi zinām, ka pavasaris mūsu izpratnē ne vienmēr sakrīt ar kalendāro pavasari. Ja februāra mēnesī ārā vēl gaudo vējš un uz dobēm guļ sniegs, tad pie mežvīteņu dobes nav jāskrien ar šķērēm rokās, var arī pagaidīt. 

Skatieties, vērojiet un lai labi aug!
Dalīties: