Frigo stādi ir stādi, kas novākti un pēc tam uzglabāti noteiktā temperaturā un mitrumā līdz stādīšanas brīdim. Vēsturiski visi zemeņu stādus ir centušies paši izaudzēt un rodas loģisks jautājums. Kāpēc vajag tā sarežģīt dzīvi, ja tas stāds tāpat dobē izaug. Un glabāšana taču vēl ir papildus izmaksas. Zemāk skaidrojums.
Ja jums ir jaizaudzē 100 stādu, tad tāda doma protams nevienam galvā neienāks. Bet ja jāizaudzē 10.000.000. un vienlaicīgi visiem gribētājiem jāpiegādā. Tad frigo stāds ir labs risinājums.
Pirmām kārtām jau piegāde – vienā tādā nelielā mandarīnu kastē var salikt no 300-1200 stādiem (atkarīgs no stādu izmēra). Uz paletes tātad var salikt līdz 60.000 stādiem. Izmaksas uz piegādēm šajos gadījumos ir daļas no centa uz vienu stādu. Tulkojumā simboliskas.
Otrām kārtām. Kastes ir sagatavotas jau no rudens. Un jebkurā laikā audzētājs tās var saņemt. Un gribētāju ir pietiekami, jo arī viņiem ir ērti, ja grib strādāt ar zemenēm visu gadu. Sāk ar apkurināmām siltumnīcām, tad parastajām, tad uz lauka līdz vēlam rudenim un tad atkal viss cikls no jauna. Pamēģini aiziet izrakt kādu stādu februāri no lauka. Nesanāks – zemīte sasalusi. Un maijā, kad gribas stādīt – atkal nesanāk, jo zemene jau sākusi augt. Ja izraks, tad bojā neaizies, bet raža, gan pabīdīsies.
Taisnības labad jāpiebilst, ka Latvijā mazumā frigo stādus nevar iegādāties jebkurā brīdī, jo stādaudzētavas orientējas tikai uz vairumpircējiem. Standartā to var paveikt 3 reizes gadā = martā kad ņem siltumnīcu audzētāji, tad aprīļa beigās, ka ņem lielie lauku stādītāji un tad vēl jūlija beigās, kad lauku stādītāji ņem nākošo partiju rudens ražai, vai agrai pavasara ražai.
Ir vēl viens bonuss ņemot frigo stādus. Tie ir izaudzēti no sertificēta un atjaunota mātes materiāla. Mātes stādus tur tikai vienu gadu. Tad rauj ārā un stāda nākošos. Tātad stādi ir maksimāli brīvi no iespējamām slimībām.
Zemenēm stādi iedalās kategorijās:
B - sakņu kakliņa diametrs 6-9 mm
A - sakņu kakliņa diametrs 9-14 mm
A+- sakņu kakliņa diametrs 14-17 mm
A++ - sakņu kakliņa diametrs 19-22 mm
Tulkojumā tas nozīmē sekojošo – jo resnāks sakņu kakliņš, jo vairāk ziednešu, jo vairāk ogu.
Var teikt arī tā
B kategorija – šogad augam, nākošgad labi ražojam
A kategorija – šogad iedosim nedaudz odziņu – 50-100 g un nākošgad tad pa īsto
A+ kategorija – šogad iedosim 100-200 g
A++ šogad iedosim 200-300 g ogu no stāda
Praktiski lielāku par A kategoriju mazdārziņu īpašniekiem neiesaku. Iemesli vairāki
- savu potenciālu un deklarēto ražību zemene sasniedz tikai pie precīzas agrotehnoloģijas, kas šobrīd ir izstrādāta uz konvencionālo audzēšanu. Mājas apstākļos nevienam nav ne laika ne vēlēšanās ar to nodarboties. It īpaši ja vēlaties bioloģisko ogu.
- sakņu sistēma šīm zemenēm ir varena un stādītājiem parasti ir liels kārdinājums to apgriezt (lielākā daļa to arī dara). Neviens negrib rakt 30-40 cm bedri, tad izkliedēt saknes un aizbērt. Es pats sākumā pirku gan A+, gan arī A++ stādus. Parastajā iepriekšējā gada arumā, kas frēzēts vēl 3 reizes 20 cm dziļumā es vaŗeju ielikt tikai pusi no saknes garuma. Griezu pusi nost. Nu un ja sakni apgriež, tad kāda jēga ir par to maksāt. Ir vēl viens iemesls kāpēc sakni apgriež. Sakne nedrīkst būt aizliekta uz augšu. Tad neglābs nekāds stāda lielums – zemene vienkārši iznīks.
- Visvieglāk ir iestādīt B kategoriju, tiem sakne ir 10-15 cm garumā.
Jāatzīmē ka frigo stādi ir ne tikai zemenēm. Latvijas valsts mežiem tādi ir lielākā daļa. Lielajiem augļu koku un krūmu audzētājiem tā arī ir zināma lieta. Lai pagarinātu stādīšanas sezonu frigo stādu ir izdevīgi ņemt, jo tad var stādīt visas sezonas garumā. Protams ka arī mazdārziņu audzētājiem tas ir izdevīgi, jo materiāls ir atjaunots, brīvs no slimībām un garantētu kvalitāti.
