Kad vecākais dēls uzzināja, par to, ka audzēju zemenes viņam bija tikai viens jautājums – ko tur audzēt - tās jau kā nezāles pašas aug. Zemene patiešām ir ļoti dzīvelīgs augs. Lai vasara neizvērstos kā nemitīga cīņa par ražu, šis tas ir jāzina. Un labā ziņa ir tā, ka ar mūsdienu tehnoloģijām zemeni mājās var izaudzēt jebkurš ar samērā nelielu piepūli. Neliela tas nozīmē - iestādīt/novākt ražu/kontrolēt stīgas.
Tātad iztikas minimums, kas ir jāzina pirms likt iekšā zemeņu dobi.
- Vieta. Visām ogām patīk saule. Saulē veidojas cukuri un saldā oga lielākai daļai ir patīkamāka. Tāpēc stādam vietā, kur vismaz pusi dienas ir pieejama saule.
- Stādīšanas shēma, attālums, dziļums. Vismaz 50 cm attālumā. Padomi ar stādīšanas shēmām 30x40 ir domāti intensīvajiem. Mājās (ja vien tā nav vienīgā jūsu nodarbošanās) Jūs tādus apstākļus nenodrošināsiet. Šķirnēm ar lielu ceru (Malwina, Faith) iesaku vēl lielāku attālumu. 60-70 cm. Pirmajā stādījumā gadā dobe izskatīsies nedaudz dīvaini, bet tik un tā nepaļaujieties kārdinājumam. To pašu Malwina es pirmajā gadā iestādīju apmēram 40 cm attālumā un nākošajā gadā bija skaists lauks. Viss noaudzis. Cieši, cieši. Ogas daudz, daudz. Visas sapuva. Raku ārā katru otro stādu. Vienā vai divās strīpās vairāk atkarīgs no pieejamā zemes daudzuma. Ja zemes daudz, tad vienā strīpā, ja mazāk tad divās. Ja pavisam maz zemes (piemēram uz balkona), tad var likt arī podā, bet tas ir atsevišķs stāsts. Stādīšanas dziļums – zemenei svarīga lieta, jo pret šo jautājumu viņa ir ļoti jūtīga. Līdz saknes kakliņam. Tā ir neliela 0,5-0,7 cm (atkarīgs no stāda lieluma) plata josla starp lapām un saknēm. Otrs variants līdz sirsniņai – centralā daļa zemenei no kuras nāk laukā jaunās lapas un ziedneši. Sirsniņai vienmēr jābūt virs zemes – kaut milimetru, bet jābūt.
- Zeme. Parasti vērtīgajās interneta padomu krātuvēs zemes apraksts ir tāds, ka skaidrs ir tikai viens – nav vērts ķerties klāt pie ogu audzēšanas, jo šāda zeme ir tikai vecmāmiņas dobē, kura tur jau gadus divdesmit dien dienā rušinās un mēslo. Patiesībā nav tik traki. Protams, ka melnzemei ir savas priekšrocības, bet ja nav, tad augs gandrīz visur. Tikai vienā gadījumā būs vairāk jālaista un jāmēslo (smiltis), otrā gadījumā jāpadomā kā ātrāk dabūt irdenu (māls). Nu un pašām šķirnēm arī ir savas vēlmes. Viena augs pieticīgākā vietā, cita tikai ļoti auglīgā. Kā uzzināt? Tikai pārbaudot dzīvē. Es pats cītīgi sekoju tikai vienai lietai – pH. Vismaz vēlamajās robežās tam jābūt un zemenēm tas ir 5,5-6,5. Tātad, tīrā kūdrā vai purvā nedrīkst stādīt. Kā noteikt pH un ko darīt, ja neatbilst? (Blakus rakstā)
- Stādīšanas laiks. Frigo - jebkurā laikā - līdz augusta pirmajām nedēļām. Konteinerstādu jebkurā laikā. Kailsakni – aprīļa beigas/maija sākums un tad jūlijs/augusts. Ja laiks ir silts, tad esmu lasījis arī par veiksmīgiem decembra stādījumiem, bet pašam tādas pieredzes nav. No kurienes internetā rodas precīzie datumi līdz kuram ir jāiestāda? No tiem, kuri koncentrējas uz lielu ražību, tad ir svarīga katra diena. Mājas apstākļos, kad no viena auga ir 300-400 gramu ogu – tas lielu lomu nespēlē. Ja pietrūks, tad piepirks klāt, ja pāri paliks, tad ievārījumu vai vīnu uztaisīs.
- Ravēšana. Šo punktu vajadzētu censties izslēgt no dienas kārtības. Pilnīgi bez tās neizdosies, bet samazināt līdz minimumam ir vienkāršs risinājums. Melnais agrotīkls P50. Uz trīs četriem gadiem kalpo bez jautājumiem. Kāpēc agrotīkls? Jālaista mazāk. Var protams arī plēvi.
- Laistīšana. Arī te laiks ir jāsamazina līdz minimumam. Pilienveida laistīšana tikai pie ierīkošanas ir investīcija. Par šo atsevišķā rakstā. Laistīšanu ievērojami samazina mulča. Melnais agrotīkls arī ir mulča, bet ja pa virsu uzber vēl šķeldu, tad laistīšana patiešām kļūst minimāla. Vēl var izmantot salmus, bet te ir viena nianse, kura jāzina. Bio salmus ir grūti dabūt, savukārt, konvenciālajos ir kaudze ar atliekvielām. Cik daudz un bieži laistīt? Mani šis jautājums pašā sākumā ļoti mocīja un neviens nespēja dot jēdzīgu atbildi. Tagad es saprotu, ka atbildi var dot tikai tad, ja audzējat siltumnīcā un ja zināms substrāta sastāvs, šķirne un laika prognoze. Lauka apstākļos tā matemātika un mērījumi ir tik sarežģīti, ka cilvēciskais pirksts un pieredze ir visvieglākais risinājums. Pirmajos gados varbūt kaut ko iekaltēsiet vai pārliesiet, bet, ja cītīgi vērosiet augu, tad ātri vien sapratīsiet, ka kaut kas nav kārtībā. Sarullētas lapas, nolaistas lapas, sīkas, sakaltušas vai savītušas ogas – skaidrs ka par maz. Sāk pūt saknes un vagā ir sakrājies ūdens? Laikam nav vērts laistīt ☺. Skan varbūt ne īpaši gudri, bet cita varianta nav – vērojiet un izdariet secinājums.
- Mēslošana. 10 kg satrūdējušu kūtsmēslu uz viena kvadrātmetru būs pietiekami lai 3 gadus izvilktu. Kur dabūt kūtsmēslus? Šobrīd brīvi pieejami ir tikai pie zirdziniekiem. Parasti gan svaigi, un tad ir jāpērk vismaz gadu iepriekš. Otra alternatīva ir granulētie. Ļoti ērti, jo mājas apstākļos var iebērt stādīšanas bedrītē. (atcerieties ka jebkurš mēslojums ir jasajauc ar zemi). Sākumā cena liekas dārga – ap 300 eur/tonna, bet tas ir līdz brīdim kamēr sarēķiniet, ko tad īsti pērkat. Tā ir tīra koncentrēta manta. Bez ūdens. (parasti kūtsmēslos tās grozās 40-60%). Un pats galvenais ērtība. Viena sauja atsvērs veselu lāpstu. Ja nepērkat dabīgos kūtsmēslus kravu, tad granulētie viennozīmīgi būs arī lētāki, nekā maiss parasto kūtsmēlu, kuru tirgū parasti par 2-3 eur piedāvā. Vēl, protams, ir tradicionālās mēslošanas shēmas ar NPK, bet tas ir atsevišķs stāsts un vairāk piemērots intensīvajiem.
- Cīņa ar kaitēkļiem un slimībām. Es pēc būtības esmu zaļi domājošs un piedevām vēl diezgan slinks tāpēc padomus par uzlējumiem pret visām kaitēm nevaru dot, bet novērojums ir sekojošs. Ja tiek ievērota augu seka, un ražas tiesu atgriež kaut vai mulčas veidā (mēslo zemi), tad mājas apstākļiem pilnībā pietiek. Tas ko apēd skudra vai gliemezis nav liela skāde. Vismaz tā ir mūsu dārzā. Pluss abi divi ir labi indikatori gatavībai un garšai. Ja skudra ir apgrauzusi zemeni tad ar saldumu un gatavību tur būs viss kārtībā. Var raut droši un bāzt mutē. Attiecībā uz slimībām novērojums līdzīgs un te ir tikai viens padoms – slimās lapas noraut, sapuvušās ogas nolasīt, vecās lapas sagrābt un visu kompostā (to gan citai kultūrai jāizmanto). Vēl slimību ierobežošanā var paspēlēties ar šķirnēm un sameklēt tādu, kurai jūsu piedāvātie apstākļi patīk vislabāk. Neatbalstu visu lapu appļaušanu pēc ražas kā slimību ierobežotāju. Jā vienkāršāk. Te ir jāsaprot ir viena lieta. Zemene jauno ražu ieliek jau augustā/septembrī. Un ja jātērē spēks gan uz lapu atjaunošanu, gan ziednešu veidošanu? Nav prātīgi. Slimās izraujam un tas jau būs labi. Ja galīgi nīkuļo, tad mainam šķirni, mainam vietu un meklējam kļūdas agrotehnikā.
- Stīgu apgriešana. Ja ravēšanu vēl var samazināt līdz minimumam, tad no stīgu apgriešanas izmukt ir grūti. Vienīgais variants ir ņemt šķirnes, kuras stīgo maz. Cilvēki bieži vien nepatīkamos darbus velk līdz pēdējam un grib to paveikt vienā piegājienā. Pareizi ir vērot zemenes un sadalīt šo darbiņu vismaz divas trijās reizēs (atkarīgs no sķirnes). Jo mazāk stīgu, jo vairāk paliek spēka ogām. Tas ir skaidrs visiem un līdz ražas novākšanai stīgas vēl pieskata. Savukārt pēc ražas novākšanas augi tiek atstāti savā vaļā un rudenī tad iet iekšā mūžamežā. Te atkal :) ir jasaprot divas lietas. Pirmām kārtām – raža uz nākamo gadu ir atkarīga no tā kā zemene ir jutusies šajā vasarā. Ja labi tad būs daudz ziednešu, ja slikti, tad maz. Tātad mūža mežu negaidam un vismaz divas reizes līdz dobei aizejam arī pēc ogu novākšanas. Remontantajām atsevišķām šķirnēm to vajadzēs vēl biežāk darīt. Otrām kārtām – palaižot stīgas savā vaļā tās var aizceļot pat 1,5 -2 metru attālumā, tad griezt nevienam negribās (jo visa pātagā var būt arī 3 un 4 augi) un to vienkārši izrauj. Raujot kaut kas vienmēr paliekas un nākošajā gadā atkal ir mūžamežs. Un kā tad ar stādiem? - jūs jautāsiet.
- Pavairošana. Neliela atruna – jaunās šķirnes parasti ir aizsargātas ar autortiesībām un oficiāli tās pavairot nedrīkst. Neesmu dzirdējis, ka komisijas staigā pa mazdārziņiem, bet pie lielajām saimniecībām kontrole mēdz iegriezties. Tātad ja gribat pavairot, tad izvēlaties ražīgākos krūmus un nākošajā gadā kniebiet ārā ziednešus. Tad zemene sāks stīgot nedaudz ātrāk, un stādiņš uz rudens pusi jau būs diezgan nobriedis. Vai var vākt ogas un pēc tam arī stīgas? Var. Tikai tad abas lietas būs pa pusei. Mazāka raža ogās un mazāki stādiņi uz rudeni. Mazāki stādiņi – ilgāka gaidīšana līdz ražai. Pirmajā gadā A kategorijas stādiņš iedos 50-100 g ogu, B kategorija parasti 1-2 ogas. Tas varētu būt 20-40g(atkarīgs no šķirnes). Latvijas apstākļos, ja vien saimniecība īpaši nespecializējas uz stādu audzēšanu, tad augusta sākumā sludinājumos redzamie stādiņi ir B kategorija. Arī tad ja specializējas, tad A kategorijas uz augustu ir maz. Specializētās saimniecības stādus vāc pēc pirmajiem saliem, kad zemenēm lapas nosalst – tas ir novembrī. Līdz tam laikam tad stāds ir nobriedis un var dabūt ne tikai A, bet arī A+, vai A++ kategoriju. Par stādu kategorijām lasiet šeit. Populārais stāsts, ka var ņemt tikai pirmo stādiņu stīgā no tā arī radies. Īstenībā var ņemt jebkuru, tikai pēdējiem (mazākajiem) uz pilno ražu būs jāgaida gadu ilgāk.
Un tā – ātrais apkopojums. Ja ievērosiet šīs elementārās lietas – augu seka, saprātīgs stādīšanas attālums, mulčēšana, laistīšana, mēslošana un stīgu laicīga apgriešana tad raža būs neizbēgami. Vai tas ir grūti? Ar agrotīklu un laistīšanas sistēmu ir atrisinātas vislaikietilpīgākās lietas. Jāiestāda, jānovāc raža, jāapgriež stīgas. Nu tur variantu nav. Tas gan pašam ir jāizdara ☺. Kaut gan arī te ir varianti. Ja padalās ar ražu, tad var ar kādu sarunāt lai atnāk palīgā. Vai vēl vienkāršāk – daļu pārdod (nelielos apjomos to ir viegli izdarīt – parasti pietiek ar pāris paziņām, kuriem ir ģimene) un par iegūto naudu nolīgst ravētāju un stīgu griezēju.
Veiksmīgu audzēšanu!
