Eleagni ir vasarzaļi, ziemzaļi vai mūžzaļi koki vai krūmi, labi
medusaugi, diezgan bieži kultivēti apstādījumos. Daudzām sugām
augļi ir ēdami, tos izmanto arī alkoholisko dzērienu ražošanā.
Latvijā audzē vairākas eleagnu sugas.
Čemurainais eleagns (Elaeagnus umbellata) Latvijas dārzos tiek
audzēts retāk. Tas ir vasarzaļš koks vai līdz 2,5 m augsts krūms.
Lapas sudrabaini zaļganas, ādainas. Dzinumi ērkšķaini. Ziedi
dzelteni, nelieli, ļoti smaržīgi, zied jūnijā. Augļi ienākas septembrī,
tie ir sarkani, ar sudrabainiem plankumiem, sulīgi, skābeni saldi,
garšīgi. Tiem piemīt tonizējošas īpašības. Dažkārt bargākās ziemās
apsalst atklātā vietā augoši krūmi, bet labā ziņa, tie labi ataug. Pilnīgā aizvējā
iestādīti čemurainie eleagni ziemo labi un vienmēr ir augļu pilni.
Var izmantot kā soliteru, jo ir pašapputes augi un normāli ražo arī
stādīti pa vienam.
Daudzziedu eleagns jeb gumi (Elaeagnus multiflora) ieceļojis no
Ķīnas, Japānas un Korejas. Augļi ir iegareni, nelieli, sākumā zaļā
krāsā, gatavi – sarkani, ļoti sulīgi, želejveida mīkstums ir saldskābs,
bet patīkams svaigā veidā. Augļi ir ļoti vērtīgs C vitamīna avots.
Ienākas vienlaikus oktobra sākumā. Tiem ir plāna, caurspīdīga
miziņa, tāpēc tos ir grūti transportēt. Ziedi zaļi dzelteni,
neievērojami. Krūms diezgan liels un apjomīgs, ar izplestiem
zariem, izaug līdz 1,5 m augstumam, ar ļoti dekoratīvām, sudrabainām
lapām. Tāpat kā smiltsērkšķiem, arī uz šā eleagna saknēm ir slāpekli
piesaistošās gumiņbaktērijas. Vislabāk daudzziedu eleagns ražo
vietās ar sala ziņā skarbāku, bet ļoti atkušņainu klimatu. Arī Latvijā
gumi atkušņus pārcieš ļoti labi, ziedpumpuri saglabājas. Problēmas
rada īsais dziļā miera periods ziemā, jo augs agri mostas un stāvāko
dzinumu miza cieš no saules un sala apdegumiem. Bojātie dzinumi
vēlāk nokalst.
medusaugi, diezgan bieži kultivēti apstādījumos. Daudzām sugām
augļi ir ēdami, tos izmanto arī alkoholisko dzērienu ražošanā.
Latvijā audzē vairākas eleagnu sugas.
Čemurainais eleagns (Elaeagnus umbellata) Latvijas dārzos tiek
audzēts retāk. Tas ir vasarzaļš koks vai līdz 2,5 m augsts krūms.
Lapas sudrabaini zaļganas, ādainas. Dzinumi ērkšķaini. Ziedi
dzelteni, nelieli, ļoti smaržīgi, zied jūnijā. Augļi ienākas septembrī,
tie ir sarkani, ar sudrabainiem plankumiem, sulīgi, skābeni saldi,
garšīgi. Tiem piemīt tonizējošas īpašības. Dažkārt bargākās ziemās
apsalst atklātā vietā augoši krūmi, bet labā ziņa, tie labi ataug. Pilnīgā aizvējā
iestādīti čemurainie eleagni ziemo labi un vienmēr ir augļu pilni.
Var izmantot kā soliteru, jo ir pašapputes augi un normāli ražo arī
stādīti pa vienam.
Daudzziedu eleagns jeb gumi (Elaeagnus multiflora) ieceļojis no
Ķīnas, Japānas un Korejas. Augļi ir iegareni, nelieli, sākumā zaļā
krāsā, gatavi – sarkani, ļoti sulīgi, želejveida mīkstums ir saldskābs,
bet patīkams svaigā veidā. Augļi ir ļoti vērtīgs C vitamīna avots.
Ienākas vienlaikus oktobra sākumā. Tiem ir plāna, caurspīdīga
miziņa, tāpēc tos ir grūti transportēt. Ziedi zaļi dzelteni,
neievērojami. Krūms diezgan liels un apjomīgs, ar izplestiem
zariem, izaug līdz 1,5 m augstumam, ar ļoti dekoratīvām, sudrabainām
lapām. Tāpat kā smiltsērkšķiem, arī uz šā eleagna saknēm ir slāpekli
piesaistošās gumiņbaktērijas. Vislabāk daudzziedu eleagns ražo
vietās ar sala ziņā skarbāku, bet ļoti atkušņainu klimatu. Arī Latvijā
gumi atkušņus pārcieš ļoti labi, ziedpumpuri saglabājas. Problēmas
rada īsais dziļā miera periods ziemā, jo augs agri mostas un stāvāko
dzinumu miza cieš no saules un sala apdegumiem. Bojātie dzinumi
vēlāk nokalst.
Kopšana
Augsnes ziņā visas šīs eleagnu sugas ir pieticīgas, pacieš arī sausas,
smilšainas, nabadzīgas augsnes. Parastā, pH neitrālā dārza augsnē
eleagni aug teicami. Augiem vienīgi nepatīk skāba un pārlieku mitra
augsne. Stādot ļoti treknā zemē, krūmi aug spēcīgi, bet ar augļu
ražošanu nesteidzas.
Ja eleagnu zemākie zari ir nolīkuši pie zemes un pārziemo zem
sniega, augļu raža vienmēr ir laba. Bargā ziemā, kad pāris nedēļu
pieturas -25 °C sals, krūma augšdaļa mēdz apsalt un neražo. Lai
labas ražas iegūtu ik gadu, ieteicams visu krūmu ziemā ievīstīt baltā
agrotīklā, 5–6 kārtās.
Slimības vai kaitēkļi gumus nebojā. Pavairot ir diezgan grūti. To var
darīt ar sēklām, kas 6–9 mēnešus jāstratificē. Iespējams pavairot arī
veģetatīvi ar dzinumu noliektņiem – saknes veidojas aptuveni divus
gadus. Dažkārt krūmam var atdalīt pa kādai sakņu atvasei. Pavairot
ar spraudeņiem, nespeciālists diez vai spēs.
Latvijā šā auga kultūršķirņu nav, bet pasaulē ir izdalītas formas ar
sarkaniem, dzelteniem, oranžiem un gandrīz melniem augļiem, ko
klāj mazi, sudrabaini punktiņi un kas mēdz būt ieapaļi ovāli vai pat
bumbierveida. Kultūrformām ir zemāka ziemcietība nekā savvaļas
formai. Daudzziedu eleagnu stāda aizvējā, apmēram 1,5 m attālumā
citu no cita.
Rakstā izmantoti materiāli no https://www.la.lv/
Augsnes ziņā visas šīs eleagnu sugas ir pieticīgas, pacieš arī sausas,
smilšainas, nabadzīgas augsnes. Parastā, pH neitrālā dārza augsnē
eleagni aug teicami. Augiem vienīgi nepatīk skāba un pārlieku mitra
augsne. Stādot ļoti treknā zemē, krūmi aug spēcīgi, bet ar augļu
ražošanu nesteidzas.
Ja eleagnu zemākie zari ir nolīkuši pie zemes un pārziemo zem
sniega, augļu raža vienmēr ir laba. Bargā ziemā, kad pāris nedēļu
pieturas -25 °C sals, krūma augšdaļa mēdz apsalt un neražo. Lai
labas ražas iegūtu ik gadu, ieteicams visu krūmu ziemā ievīstīt baltā
agrotīklā, 5–6 kārtās.
Slimības vai kaitēkļi gumus nebojā. Pavairot ir diezgan grūti. To var
darīt ar sēklām, kas 6–9 mēnešus jāstratificē. Iespējams pavairot arī
veģetatīvi ar dzinumu noliektņiem – saknes veidojas aptuveni divus
gadus. Dažkārt krūmam var atdalīt pa kādai sakņu atvasei. Pavairot
ar spraudeņiem, nespeciālists diez vai spēs.
Latvijā šā auga kultūršķirņu nav, bet pasaulē ir izdalītas formas ar
sarkaniem, dzelteniem, oranžiem un gandrīz melniem augļiem, ko
klāj mazi, sudrabaini punktiņi un kas mēdz būt ieapaļi ovāli vai pat
bumbierveida. Kultūrformām ir zemāka ziemcietība nekā savvaļas
formai. Daudzziedu eleagnu stāda aizvējā, apmēram 1,5 m attālumā
citu no cita.
Rakstā izmantoti materiāli no https://www.la.lv/
