Trešā gada stāds 15 litru konteinerā. Pašapputes ķiršu šķirne. Augļi lieli, tumši sarkani – gandrīz melni, sulīgi, saldskābi, izturīgi pret plaisāšanu. Pieauguša kociņa augstums līdz 3m. Audzēts pēc meristēmu metodes. Nav potēts. Pat tad, ja zaķis nograuzīs ataugs tā pati šķirne. Augsta izturība pret sēnīšu slimībām. IZSNIEDZAM UZ VIETAS VAI VEICOT PIEGĀDI 1 REIZI NEDĒĻĀ MARŠRUTĀ DOBELE, JELGAVA, RĪGA, PIERĪGA, JŪRMALA.
Pieauguša auga augstums – 2 – 3 m
Ziedēšanas laiks - maijs
Augļi - lieli, tumši sarkani – gandrīz melni, sulīgi, ar saldskābu garšu, izturīgi pret plaisāšanu
Ražas ienākšanās laiks – jūlija sākums
Stādīšanas vieta - ķirši mīl sauli un nelielu aizvēju, tiem nepatiks atrasties ieplakās, ziemeļu nogāzēs un vietās ar augstu gruntsūdens līmeni
Stādīšanas laiks – augus, kas audzēti podos var stādīt visu vasaru un pat rudens sākumā, bet drošāk ķiršus stādīt agrā pavasarī
Stādīšanas attālums – stāda aptuveni 3 m attālumā vienu no otra
Stādīšanas dziļums – stāda tikpat dziļi cik audzis iepriekš
Augsne – viegla, gaisa caurlaidīga, irdena, pietiekami mitra, auglīga smilšmāla vai mālsmilts augsne
Augsnes pH – optimālais pH 5,5 - 6
Apgriešana – jāizgriež visi zari, kuri savā starpā krustojas, noēno citus vai atrodas vainaga iekšpusē un netiek pie gaismas. Griešana notiek virs pumpura. Ražojošu ķiršu vainagu vislabāk veidot vasarā (sausā, saulainā laikā) pēc ražas novākšanas.
Pielietojums – ķiršus var lietot svaigā veidā vai izmantot pārstrādei – ievārījumu un kompotu gatavošanai, žāvēšanai un saldēšanai.
